Tīrs jumts, mierīgs prāts
19.02.2016

---

„Jumts jākopj, līdzīgi kā to daram ar jebkuru citu virsmu”, stāstu par ēku jumtu kopšanu iesāk jumiķu amata meistars un eksperts Jānis Pīleņģis, iesakot ikvakaru, nākot no darba „uzmest” aci jumtam, it īpaši, ja ēka atrodas koku ielokā. Ideālā gadījumā ēkas jumtu tīra reizi sezonā, tas ir četras reizes gadā, bet obligāti jumts jātīra 2 reizes gadā – rudenī, kad nobirušas lapas, un pavasarī, kad lapas saplaukušas. Ziemā jumts jātīra, atkarībā no apstākļiem – ja izveidojusies bieza sniega sega.

Netīrumu iemīļotās vietas
Tāpat kā telpās, arī uz jumtiem netīrumi mīl aizķerties jumta plakņu stūros, satekās, aiz skursteņiem, gar jumta logu pieslēgumu vietām, lūkām, aiz izbūvēm un izvirzījumiem. Vecākām mājām piesārņojumu uz jumta rada arī skursteņu nolupušais apmetums. Jumtu netīrot, veidojas labvēlīga augsne, lai sāktu dīgt zālīte, krūmiņi vai pat kociņi, ar sakņu sistēmu deformējot, izcilājot jumta seguma elementus un bojājot hidroizolāciju.

Kā tīrīt un ko pārbaudīt?
Visiem segumiem kopšana jāsāk ar netīrumu aizvākšanu no jumta seguma, kopšanas darbus noslēdzot ar notekreņu iztīrīšanu – to var darīt ar speciālu lāpstiņu, kas pieejama tirdzniecības centros, vai arī vienkāršāk – uzvelkot cimdu un iztīrot reni ar roku. Kad jumts sakopts, nepieciešams pārbaudīt dūmvada stāvokli – apmetumu, pieslēguma vietu, dūmvada apmali. Dūmvadu ārējo kosmētisko remontu – spraugu aizšpaktelēšanu - iespējams veikt pašu spēkiem, taču, ja ir izveidojušās pamatīgas plaisas, kas mazina ugunsdrošību, jāizsauc skursteņslauķis. Jumta kopšanas laikā jāpārbauda arī zibens novedēji, to stiprinājumi, antenas, jumta logu un lūku pieslēgumu vietas.

Jumta kopšana ziemā
Pagājušā ziema bija smaga, bet daudz ko iemācīja, piemēram, sniega barjeras uzlikšana negarantē to, ka par jumtu var nelikties ne zinis. Tās ir aprēķinātas noteiktām slodzēm, pārāk bieza sniega sega stiprinājumus var deformēt vai nolauzt. Sniegs saulainās dienās nedaudz kūst, sablīvējas, naktī sasalst, radot pamatīgu slodzi jumta segumam. Vislielākās riska zonas ir satekas. Būtiska nozīme ir jumta siltuma izolācijas kvalitātei – jo tā labāka, jo mazāka iespēja veidoties lāstekām vai apledojuma slānim gar jumta malu – samazinās kopšanas izmaksas ziemā un palielinās jumta kalpošanas ilgums.

Dažādi materiāli – atšķirīga kopšana
Metāla jumti no gludām plātnēm. Vispateicīgākie jumti, jo uz gludajām plātnēm grūti aizķerties netīrumiem, jumtu diezgan labi „attīra” lietusgāzes. Šādiem jumtiem uzmanība jāpievērš notekreņu kopšanai, jāpārbauda, kas sakrājas ap skursteni vai jumta logiem. Metāla jumtu materiāli – skārda, kapara, titāncinka plātnes. Skārda jumti ir vispopulārākie; dārgi, bet arī ilgmūžīgi ir kapara un titāncinka jumti. Ja metāla jumts ir krāsots, kopšanas programmā jāieraksta nepieciešamība ik pēc pāris gadiem to pārkrāsot.

Metāla jumti no viļņotām plātnēm. Viļņotās plātnes tiek stiprinātas ar speciālām skrūvēm un blīvējumiem, jumta seguma kalpošana vairāk atkarīga ne tikai no regulāras kopšanas, bet no tā, cik kvalitatīvi strādājis jumiķis – skrūves ir riska zona, tur, ja tās nav kārtīgi pieskrūvētas un noblīvētas pa caurumu sūcas ūdens un aiz tām mīl aizķerties jebkurš gruzītis. Prakse liecina, ka jumtu meistariem problēmas rada pareiza skursteņa, jumta logu un lūku pieslēgums viļņotajās seguma plātnēs. Viļņoto segumu jumti regulāri jāapseko, jātīra satekas un skursteņa, jumta logu, lūku, zibensnovedēju, antenu pieslēgumu vietas.

Dakstiņu jumti. Uz dakstiņu jumtiem mēdz savairoties aļģes un sūnas, ātrāk tās savairojas uz betona dakstiņiem, jo materiāls ir porains, lēnāk uz māla dakstiņiem, jo tas ir blīvāks un izturīgāks materiāls. Sūnu un aļģu vairošanās uz dakstiņu jumtiem atkarīga arī no mājas novietnes, klajā laukā, izsauļots jumts tik ātri „neaizaug”, kā jumts kas atrodas koku pavēnī. Aļģes un sūnas dakstiņus nebojā, turklāt notīrīt tās iespējams pavisam vienkārši - ar tīra ūdens strūklu, tātad nenodarot nekādu kaitējumu apkārtējai videi. Tīrīšanu vēlams veikt siltajā sezonā, darbus noslēdzot ar notekreņu tīrīšanu. Lai netīrumi nepiegružotu pagalmu, pirms jumat tīrīšanas pa jumta perimetru apkārt mājai pagalmā izklāj plēvi. Ir ēku īpašnieki, kas „aizaugušos” dakstiņu jumtus nemēdz tīrīt, jo tie piešķir ēkai senatnīgu un romantisku noskaņu.

Bitumena šindeļi. Tā kā šis jumta seguma materiāls ir abrazīvs, uz tā ātri sakrājas netīrumi, putekļi, veidojot augsni, kurā viegli iesakņoties dažādu augu sēklām. Bitmena dakstiņus iesaka apstrādāt ar speciāliem ķīmiskiem aizsardzības līdzekļiem. Taču ķīmija ir ķīmija, tā nav „draudzīga” ne videi, ne cilvēkam. Pastāv viedoklis, ka bitumena šindeļu jumtus jāaprīko ar kapara korēm - kapars mitruma ietekmē oksidējas un rada savienojumus, kas kavē augu iesakņošanos. Diemžēl, pietrūkst praktiskas ziņas, cik metode ir lietderīga. Bitumena šindeļu jumtus iespējams tīrīt arī mehāniski, taču jārēķinās, ka šindeļu virsmas aizsargkārtu veidojošie sīkie akmentiņi šur tur nobirs, līdz ar to mazināsies materiāla izturība, kalpošanas ilgums un arī vizuālais izskats nebūs estētisks.

Niedru jumti. Kopšanu labāk uzticēt amata meistariem. Pašu rokām drīkst uzmanīgi novākt uz jumta sakritušos zarus vai izraut kādu nelūgtu ciemiņu, kas izdomājis iesakņoties. Niedru jumti visumā ir pateicīgi, kopšanas profilakse tiem nepieciešama reizi 8 – 10 gados, kad atbrauc meistars, „izķemmē” jumtu, saliek jaunu niedrīšu kūļus tur, kur tās ir padilušas, un pārbauda kori. Ja dzīvojat ēkā ar niedru jumtu, vairāk uzmanības jāpievērš dūmvada, skursteņa un elektroinstalācijas kvalitātei, jo niedres tomēr ir labi degošs materiāls.

Skaidu jumti jeb lubiņu jumti. Šie jumti jāpieskata, kopšanas pasākumi ietver to savlaicīgu atbrīvošanu no netīrumiem un augiem, ja tie iesakņojušies, bojāto lubiņu nomaiņu. Tāpat kā ēkās ar niedru jumtiem, pastiprināta uzmanība jāpievērš ugunsdrošībai – dūmvadiem, skursteņiem, elektroinstalācijai.

Jumtu tīrīšana pilsētu īres namos
Ja īpašumā ir lielāks vai mazāks īres nams, ieteicams slēgt līgumu ar sertificētiem jumiķiem, kas uzņemsies regulāru jumta segumu apsekošanu un kopšanas darbus. Izmaksas nebūt nav astronimiskas, ja pretim tiek iegūts sirdsmiers par jumtu visa gada garumā, arī ziemā.